26.09.2014

MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS JĀZEPS OSMANIS


25. septembrī 82. gadu vecumā mūžībā aizgājis dzejnieks, tulkotajs un mākslinieks Jāzeps Osmanis (11.07.1932. – 25.09.2014.).

Lielāko popularitāti Jāzepa Osmaņa darbi guvuši mazo lasītaju vidū. Izdevis vairāk nekā 40 oriģinālgrāmatu bērniem un pieaugušajiem, ap 30 tulkojumu, sastādījis vairāk nekā 20 grāmatu. Par poļu tautas epopejas Ā. Mickeviča poēmas “Pans Tadeušs” atdzejojumu Varšavā saņēmis prēmiju, par poļu literatūras tulkojumiem kopumā – Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju. Apbalvots ar Latvijas un Polijas nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.

Atvadīšanās Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcā (Mēness ielā 2) trešdien 1. oktobrī no 14:00. Pulcēšanās bēru gājienam 15:15 pie 2. Meža kapu vārtiem.

CENSOŅA PIEMIŅAI


Apstājušies nerimta cilvēka sirdspuksti – pēc ilgas un grūtas slimošanas.

Tāltālu aizgrimis 1951. gada septembris, kad Latvijas Valsts universitātes mūsu, latviešu filologu, grupā pirmajā kursā ātri iekļāvās Lielvārdes vidusskolas absolvents Jāzeps Osmanis, kam dzimtā puse bija Skrundaliena. Viņš pirmais ieguva darbavietu – redaktora arodu Latvijas Valsts izdevniecībā (1955) un, staļinisma ērai vēl īsti nebeidzoties, piedāvāja Jānim Lūsim un man sastādīt Andreja Upīsa politiski nopeltās Aspazijas dzejas izlasi. Paši bijām romantiķi.

Jau 1957. gadā J. Osmani uzņēma par biedru Latvijas Rakstnieku savienībā. Vistuvākie lasītāji allaž bijusi bērni (pirmā grāmata – dzejoļi „Nerātnie pirkstiņi”, 1956). Izcils veikums ir četras sastādītās latviešu bērnu literatūras antoloģijas (1965-1977) un bērnu literatūras vēsture „Saules akmens” (1977), kas bija pamats filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai (1978, doktora grāds – 1993. gadā).

Jāzeps Osmanis bija dižens grāmatnieks: LVI Jaunatnes un bērnu litearatūras redakcijas vadītājs (1962-1967), izdevniecības „Liesma” galvenā redaktora vietnieks (1973-1989), apgādu „Sprīdītis” un „Annele” direktors (1990-1998, 1996-2011). Pats ar savu automašīnu veda grāmatas pie pircējiem. Īpaši tuva sadarbība veidojās ar mākslinieci Margaritu Stārasti. Osmanis saņēmis balvu „Par mūža ieguldījumu grāmatniecībā” (2007).

Jāzepa tēvs, pēc tautības polis, bija gājis bojā hitleriskajā Štuthofas koncentrācijas nometnē. Var teikt, ka viņa piemiņai veltīta dēla rosība poļu literatūras tulkošanā un apcerēšanā, kas augsti novērtēta: ar prēmiju Varšavā par A. Mickeviča poēmas „Pans Tadeušs” atdzejojumu (1965), ar Polijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu (1970), Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju (1982). Osmanis bija mūsu bijušās „sociālistiskās” republikas Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1982). Viņš strādāja arī Rīgas Kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijā – par galveno redaktoru (1967-1972).

Pēdējos gados, kad Osmanis dzīvoja gan Ķegumā, gan Rīgā, uzplauka talants glezniecībā, un izstādes bijušas daudzās vietās Latvijā. Jāzepa pasaulē līdzsvaroti iemita gan liriķa smeldze (arī poēmās), gan satīriķa uguntiņa (arī komēdijās, atmiņu prozā). Tāds pats bija sadzīvē.

Atvadāmies no sirsnīga drauga un biedra. Izjūtās esam kopā ar tuviniekiem.


Latvijas Rakstnieku savienības vārdā –
Ilgonis Bērsons.






18.09.2014

Pasniegta Egona Līva piemiņas balva „Krasta ļaudis”

Kopš 2011. gada Liepājā notiek rakstnieka Egona Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis” pasniegšanas ceremonija. Balva dibināta ar mērķi noteikt labāko grāmatu vai literāro ieceri, kas realizēta gatavā darbā, kā arī atrast jaunus un talantīgus jaunos autorus visā Latvijā vidusskolēnu un studentu vidē. Balva akcentē jūras tematiku, popularizē latviešu valodu, nacionālo ideju, patriotismu, kā arī sekmē jaunu grāmatu rašanos. „Krasta ļaudis” papildina latviešu literatūras balvu klāstu, to pasniegšana notiek Dzejas dienu laikā.

Svētdien, 14. septembrī Liepājā jau ceturto reizi pasniedza E.Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis”, tās saņēma rakstnieki, literatūrpētnieki, jaunie autori.

Latvijas Rakstnieku savienībā 2013/2014 gada konkursam izvērtēšanai tika iesniegtas 12 grāmatas no apgādiem „Pētergailis”, „Mansards”, „Zvaigzne ABC”, ”Lauku Avīze”, „Dienas Grāmata”.

Šogad īpašo balvu sarūpēja Liepājas SEZ, autori balvas saņēma no Liepājas Universitātes un Liepājas Kultūras pārvaldes.

E.Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis” ieguvēji:

  • nominācijā „Labākā grāmata” E.Līva piemiņas balvu „Krasta ļaudis”statueti un naudas prēmiju EUR 500 saņēma autori Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla par biogrāfisku romānu „Trīs zvaigznes”, īzdevējs „Zvaigzne ABC”;
  • nominācijā „ Labākā realizētā literārā iecere” E.Līva piemiņas balvu „Krasta ļaudis” statueti un naudas balvu EUR 500 ieguva Ilgonis Bērsons par mūža veikumu literatūrzinātnē grāmatas „Segvārdi un segburti. Noslēpumi un atklājumi” autors. Grāmatu izdevis apgāds „Mansards. Jauniešu literārā konkursa uzvarētāja nominācijā „Par labāko jaunrades darbu” E.Līva piemiņas balvu „Krasta ļaudis”statueti ieguva skolniece Alise Redviņa. Otro vietu jauniešu literārā konkursā ieguva divas autores – Ilze Ručevska un Madara Mieze, trešo vietu Edmunds Gross, jaunieši saņēma naudas balvas.

    Foto: M.Helds






25.06.2014

Iznācis zurnāla "vārds" 7. numurs


Piejūras pilsētu literārais izdevums VĀRDS iznāk kopš 2011. gada un savās lappusēs vēsta par literārajām norisēm Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, kā arī valstīs pie Baltijas jūras.

Šajā reizē žurnālā "Vārds" lasāma Andra Akmentiņa intervija ar jauno dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kā arī Guntas Šnipkes un Šteinberga dzeja. Izdevums piedāvā izlasīt Gunta Bereļa romāna "Aklo gaisma" fragmentu, Andras Manfeldes jaunāko stāstu "Snaipere", Sandras Vensko ieskatu Jura Kunnosa literārajā dzīvē jeb „Autentisks folkloras pieraksts”, kā arī atdzejojumus – hellēnisma laika bukolisko dzeju pārstāv Teokrīts ar mītisko "Kiklopu" Daigas Lapānes atdzejojumā, bet Heli Lāksonenas mūsdienīgās un atraktīvās dzejas atdzejojis Guntars Godiņš. Līdzās dzejai, prozai un atdzejai topošās literatūrkritiķes Anastasija Orehova, Jūlija Dibovska un Kristiāna Kārkliņa recenzē grāmatas – Tīta Aleksejeva "Svētceļojums", Franka Gordona "Mijkrēslis mikrorajonā", kā arī latviešu autoru dzeju krājumu "Viens dzejolis. 2013", kur starp septiņdesmit astoņiem Latvijas autoriem publicēti arī vairāku liepājnieču dzeju teksti.

Ieva Kolmane žurnāla ievadā raksta: "Valoda zināmā mērā anektē telpu līdz ar cilvēkiem, kas tur mīt. Vienpus mazai upītei lauka puķīti sauc vienādi, otrā pusē – jau citā vārdā. Un te sabliežas sābri ciematnieki, gan kaimiņu novadi, gan šoreiz pie mums – kurši un suiti. Stāvus izslejas Sergejs Zavjalovs, krievs ar mordovu un ebreju asinīm. Ungārijā dzimušais baltkrievs Višņevs. Un vēl Leona Brieža "zemes ļaudis", kuri runā mapuču vai mapudunganas valodā, kas pieder pie Dienvidamerikas indiāņu valodu saimes."

Kā vienmēr, žurnālā atvēlēta vieta literatūrpētnieku veikumam, šoreiz Piemares puses latviešu un lietuviešu valodas sasaucas un mijas ar jau minētajiem atdzejojumiem no citām valodām un dialektiem. Žurnālā atrodams izpētes materiāls par kurseniekiem un Kuršu kāpu folkloru Daļas Kiseļūnaites redzējumā, Lindas Kusiņas pētījums par Mariju Valdemāri-Naumani-Medinsku un Minnu Freimani – pirmajām rakstniecēm Kurzemē. Par valodnieci Benitu Laumani vēsta Ineta Stadgale, Ieva Ozola recenzē lietuviešu kolēģes Kiseļūnaites apkopotos Piemares stāstus. Žurnālā vēsturnieka Agra Dzeņa vēstījums par kuršu ēdienu un dzērienu darināšanu tālā pagātnē, Vilmas Kalmes un Kaspara Bikšes apraksts par Suitiju.”Vārds” nr. 7 vēsta par piemiņas vietas izveides metu konkursu rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim Liepājas pilsētā, 136. lpp. biezo izdevumu papildina krāsains fotobloks, žurnāla vāka noformējuma autors Sergejs Moreino, fotogrāfs Imants Blūms.

Līdz šim iznākuši septiņi žurnāla numuri, kuros atspoguļotas jaunākās tendences latviešu un cittautu literatūrā, skarts literāri vēsturiskais aspekts, publicētas intervijas, recenzijas, kā arī ar literatūru saistīti notikumi. Literāro izdevumu „Vārds”dāvinājumā saņēmuši Latvijas augstskolu semināru un konferenču dalībnieki Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Rēzeknē.

Literārais izdevums, ir Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas izveidots projekts. Kopdarbībā ar Liepājas Universitātes studentiem un mācību spēkiem, latviešu valodas skolotājiem, kā arī dažādu radošo profesiju pārstāvjiem, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, kolēģiem Rīgā, Kuldīgā un Ventspilī, trīs gadu garumā izveidots inovatīvs kultūras produkts, kas ietver sevī virkni citu projektu. Žurnāls akcentē ne vien latviešu literārās valodas lietošanas nozīmi, izdevums sniedz ziņas par valodniecisko un neikdienišķo, dialektu kultūras atdzimšanu un valodas īpatnību saglabāšanu, rāda savdabīgo Liepājai, Kurzemei, Latvijai, akcentē piekrastes unikalitāti tekstos un folklorā, "Vārds" publicē jaunu un talantīgu autoru darbus, pievērš uzmanību kultūras mantojumam literatūrā, veido savu nišu grāmatniecības vēsturē, ir izziņu avots pedagogiem, vēsturniekiem un visiem literatūras cienītājiem.

Izdevums veidots ar Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitālfonda, Liepājas un Ventspils pašvaldību līdzfinansējumu, to iespējams iegādāties Latvijas Rakstnieku savienībā, drīzumā būs pieejams Liepājā, Zivju ielā 5, “Kurzemes Vārds”abonēšanas centrā un citviet, izdevums pieejams publiskajās bibliotēkās, iepriekšējo numuru pilno versiju iespējams lasīt žurnāla mājaslapas adresē www.vaards.com.

Projekta VĀRDS vadītāja, LRS Liepājas biroja vadītāja Sandra Vensko






10.06.2014




Literārās konsultācijas


Ar LR Kultūras ministrijas atbalstu „Literārā Akadēmija” piedāvā bezmaksas literārās konsultācijas pie rakstnieka Aivara Eipura. Konsultācijas notiek Latvijas Rakstnieku savienības telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50-12, darbdienās. Nepieciešams ar vai bez iepriekšējas sazināšanās ar konsultantu vismaz nedēļu pirms domājamās konsultācijas iesūtīt savus daiļdarbus konsultantam e-pastā: eipursdoc@inbox.lv vai arī divas nedēļas iepriekš iesūtīt pa pastu Latvijas Rakstnieku savienībai Lāčplēša ielā 48/50-12, LV-1011, norādot savu tālruņa numuru. Par konkrēto konsultācijas dienu un laiku ar konsultantu jāvienojas iepriekš e-sarakstē vai zvanot uz mob. tālr. 29276358. Darbu vērtējumu vai padomus nesniegs rakstveidā, tikai klātienes konsultācijā. Konsultants nepretendē uz rokrakstā atnestu darbu lasīšanu, tiem jābūt elektroniskā formātā vai vismaz mašīnrakstā.






25.03.2014

Sākusi darboties mājaslapa www.vaards.com


Lapa informē par notikumiem literārajā dzīvē, kā arī aicina ikvienu radoši iesaistīties ar literatūru saistītās aktivitātēs - rakstīt, informēt, diskutēt.

Mājaslapa www.vaards.com veidotāji cer uz apmeklētāju atsaucību, jaunu ideju ģenerēšanu ne tikai Liepājā un Kurzemē, bet visā Latvijā.

Mājaslapa popularizē un atspoguļo Piejūras pilsētu literārā izdevuma VĀRDS darbību Latvijā.

Lapas veidotāji ir literāti Ilze Eva Jankovska, Sandra Vensko, Jānis Valks, Kristaps Vecgrāvis.







Vecākas ziņas