25.11.2014

Seminārs par Latvijas kultūrainavas atbrīvošanu


Seminārs veltīts 40 gadu atzīmēšanai, kopš Latvijā iznāca pirmā dižkoku grāmata ar ko sākās vesela sabiedriska kustībadižkoku meklēšanā, glābšanā, atbrīvošanā un Latvija kļuva par dižkoku lielvalsti.

Seminārs Latvijas Dabas muzejā konferenču zālē 25. novembrī 18:00.

Lektori: Olģerts Nikodemus " Kultūrainavas saglabāšana Latvijas laukos" Viesturs Lārmanis "Lapkoku praulgrauzis un kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošana Gaujas senielejā"

Semināru rīko Dabas retumu krātuve.
Izziņas Guntim Eniņam Tālrunis 29424396






21.11.2014

MŪŽĪBĀ AIZGĀJUSI RUTA VEIDEMANE


(1933. gada 5. jūnijs – 2014. gada 20. novembris)


Naktī uz 20. novembri no mums aizgāja patiešām izcila filoloģe Ruta Veidemane. Šī nakts cirsta sāpīgi, izraudama lielu robu latviešu filoloģijai; tāda, kas varētu Rutas sākto turpināt ar tik pat plašu, jutīgu un dziļu skatu, starp jaunajiem nav – nepabeigta palika sāktā dzejas simbolu vārdnīca, iecerētās apceres par Jāņa Rokpelņa un Imanta Ziedoņa liriku. To izjauca pirms pusotra gada uzbrukusī slimība. Zinātnisko pētniecību Ruta sāka kā pieticīga valodniece, tomēr par interesantu pamatjautājumu „Latviešu valodas leksiskā sinonīmija” (1970), kas no disertācijas pārtapa grāmatā. Izpētes joma skaidro arī viņas pašas lokano, bagāto izteiksmes veidu. Kādreizējā ZA Valodas un literatūras institūtā viņa ietilpa valodas vēstures pētnieku grupā, sākumā pievērsdamās E. Glika Bībeles valodai, tās nozīmes apjēgai latviešu valodas attīstībā, kam likumsakarīgi sekoja Raiņa poētiskās valodas kontūri. Līdz – pagājušā gadsimta septiņdesmitos gados „Literatūrā un Mākslā” negaidīti sāka parādīties viņas regulārās publikācijas par dzeju, kas filologu zinātnisko sabiedrību burtiski uzspridzināja ar tolaik jauno pieeju dzejas valodai – lingvistiskā poētika sniedza precīzāku skatpunktu uz vārdu, atbrīvojot to no ideoloģijas un iezīmējot vārdos aktualizētās sēmas, no kurām izaug attiecīgais tēls; tā skaidro arī gramatisko noviržu estētisko slodzi dzejas tekstā. No rakstu izvērsumiem ar laiku tapa grāmata „Izteikt neizsakāmo”(1977), kas joprojām dzīvo kā galvenais poētikas mācīblīdzeklis studentiem un jauniem dzejniekiem. Rutas kontā ir milzums izcilu recenziju, teorētisku rakstu estētikā, nodaļas monogrāfijā par latviešu valodas vēsturi, lekciju kurss Kultūras akadēmijā par stilistiku (par to viņai arīdzan gribējās rakstīt pētījumu). Bet Ruta bija ne tikai talantīga baltu filoloģe, kuru notes reizēs palīgos sauca pat juristi, viņa bija tikpat talantīga arī satiksmē ar apkārtējiem cilvēkiem, situācijās uzturot izprotoši maigu labvēlību. Viņas trūkumu izjutīsim ne vien mēs, draugi, drīz to sajutīs arī RS kolēģi – sanāksmēs trūks viņas burbuļojošā valodas avotiņa, precīzi formulēto jautājumu, iebilžu un teorētisko skaidrojumu; kur gāja Ruta, tur bija smiekli un pacilājoša nopietnība vienlaikus.

Rutiš, Gauja dosies „uz jūru, - lai nebūtu vairs”(A. Dagda), arī Tu tecēsi viņai līdzi uz lielo mari, tomēr mums, latviešu cilvēkiem un kultūrai, paliek Tavs kurzemnieces iespītīgais darbs, brīvojot dzejas vārda izpratni no padomju ideoloģijas, paliek tava mīlestība pret latviešu valodas košumu, Tava goddevība lielajiem Baltijas vāciešiem Glikam, Bīlenšteinu dzimtai, Mancelim u. c., paliek Tavs saulainais smaids un – atmiņas par mūžam elegantiem, Tevis pašas adītiem kostīmiem. Lai gluda Tev taka Piena ceļā.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā
Anda Kubuliņa

Atvadīšanās 29. novembrī plkst. 13.00 Siguldas Jauno kapu kapličā.






03.11.2014




Jauno un iesācēju autoru literāro darbu konkurss

Visu vecumu iesācēji autori, kuri raksta dzeju vai prozu un vēlas pilnveidoties šajā virzienā, tiek aicināti piedalīties Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra rīkotajā un LR Kultūras ministrijas atbalstītajā Jauno un iesācēju autoru literāro darbu konkursā.

20 konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti uz 67. Jauno un iesācēju autoru semināru, kas notiks no 2015. gada 26. līdz 30. janvārim un kura laikā būs iespēja no pieredzējušiem dzejniekiem, prozaiķiem, literatūras teorētiķiem dzirdēt savu darbu vērtējumu, klausīties lekcijas par svarīgiem literārā darba jautājumiem, kā arī iepazīties citam ar citu. Pēc semināra autori varēs turpināt darbu valsts apmaksātās meistardarbnīcu grupās.

Meistardarbnīcu nodarbības norisināsies, sākot ar februāri, divreiz mēnesī, sestdienās visa gada garumā (ar pārtraukumu vasaras mēnešos) Rīgā, Latvijas Rakstnieku savienībā, Lāčplēša ielā 48/50-12. Programma kompaktā veidā ietver būtiskākos literārās prakses jautājumus (kā attīstīt idejas, strādāt ar tēliem, veidot darba kompozīciju, organizēt tekstu, utt) komplektā ar praktiskām nodarbībām dzejas vai prozas analīzē un rakstīšanā.

Iesniedzamo darbu apjoms:
dzejā – dzejas kopa ar kopējo apjomu 200 līdz 300 rindas,
prozā – viens vai vairāki darbi ar kopējo apjomu 25 000 līdz 50 000 zīmes.

Darbu kopas jāsaglabā vienā Word dokumentā un ar norādi “Jauno un iesācēju autoru literāro darbu konkursam” jānosūta uz e-pastu: konkursam@rakstu.lv. Sūtījumam jāpievieno ziņas par sevi (dzimšanas datums, izglītība, nodarbošanās, īsa radošā biogrāfija) un kontaktinformācija (adrese, e-pasts, tālrunis).

Darbu iesniegšanas termiņš: 2014. gada 30. novembris.

Konkurss tiek izsludināts kultūrizglītības programmas „Literārā Akadēmija” ietvaros. “Literārā Akadēmija” izveidota 2003. gadā, apvienojot dažādās līdzšinējās Latvijas Rakstnieku savienības un citu organizāciju aktivitātes jaunu autoru atbalstam. Programmas darbības pamatvirzieni ir autoru konsultēšana ar literāro praksi saistītos jautājumos, literāru talantu atlases konkursu organizēšana, semināru un meistardarbnīcu rīkošana, kā arī jauno autoru pirmo uzstāšanos un pirmo publikāciju producēšana. Kopš 2011. gada programma tiek realizēta ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Vairāk informācijas: Ronalds Briedis, t:26774517, www.rakstu.lv




Literārās konsultācijas


Ar LR Kultūras ministrijas atbalstu „Literārā Akadēmija” piedāvā bezmaksas literārās konsultācijas pie rakstniekiem Aivara Eipura (dzeja un proza) un Laura Gundara (dramaturģija). Konsultācijas notiek Latvijas Rakstnieku savienības telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50-12, darbdienās. Nepieciešams ar vai bez iepriekšējas sazināšanās ar konsultantu vismaz nedēļu pirms domājamās konsultācijas iesūtīt savus daiļdarbus konsultantam e-pastā: eipursdoc@inbox.lv (Aivaram Eipuram) vai 02@laurisgundars.lv (Laurim Gundaram) vai arī divas nedēļas iepriekš iesūtīt pa pastu Latvijas Rakstnieku savienībai Lāčplēša ielā 48/50-12, LV-1011, norādot savu tālruņa numuru. Par konkrēto konsultācijas dienu un laiku ar konsultantu jāvienojas iepriekš e-sarakstē vai zvanot uz mob. tālr. 29276358 (Aivars Eipurs), 29541099 (Lauris Gundars). Darbu vērtējumu vai padomus nesniegs rakstveidā, tikai klātienes konsultācijā. Konsultanti nepretendē uz rokrakstā atnestu darbu lasīšanu, tiem jābūt elektroniskā formātā vai vismaz mašīnrakstā.






20.10.2014

Oktobrī sāksies rudens „Dramaturģijas pamatu īsais kurss”

24. oktobrī notiks pirmā rudens „Dramaturģijas pamatu īsā kursa” nodarbība. Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk. Gaidīti tiek arī tie, kuri piekrīt apgalvojumam, ka dramaturģija ir košs dzīves nospiedums, kas uzrāda mūsu pašu dzīvju likumsakarības.

Līdzās teorētisko zināšanu apguvei klausītāji analizēs jau esošus dramaturģijas tekstus, izrādes un filmas. Potenciālie autori apjautīs, kā sperami pirmie soļi savas lugas vai scenārija rakstīšanā. Kursā iekļautas arī praktiskās radošās rakstīšanas nodarbības.

„Šī kursa klausītāji allaž ir neticami raiba kompānija, kas nebeidz pārsteigt un iepriecināt. Cenšoties racionāli apjaust iracionālo, ikviena cilvēka dzīves pieredze ir pamatīga vērtība, ko vienmēr liekam lietā. Tieši tas dara aizraujošas šīs nodarbības arī pasniedzējiem,”- stāsta kursa izveidotājs Lauris Gundars.

Kursu klausītāji tiksies reizi nedēļā piektdienās Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts”. Pirmā nodarbība 24. oktobrī plkst. 18.00. Kursa pasniedzēji – Lauris Gundars un Rasa Bugavičute.

Vairāk – www.darbnicas.lv . Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: 11@darbnicas.lv

„Darbnīcas” atbalsta LR Kultūras ministrija, VKKF un Latvijas Kultūras akadēmija.






15.10.2014

Aicina pieteikt autordarbus Latvijas Literatūras gada balvai

Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs aicina pieteikt 2014. gadā izdotus autordarbus Latvijas Literatūras gada balvai. Darbi tiks izvērtēti un godalgoti šādās kategorijās: labākais dzejas darbs, labākais prozas darbs, labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem, labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā, spilgtākā debija literatūrā. Tiek gaidīti arī pieteikumi kategorijā „Mūža ieguldījums Latvijas rakstniecībā”.

Balvas ekspertu komisijā strādās deviņi nozares profesionāļi – literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, dzejnieks Aivars Eipurs, tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, portāla satori.lv redaktors un publicists Ilmārs Šlāpins, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova. Eksperti izvērtēs 2014.gada devumu Latvijas rakstniecībā, katrā no kategorijām nominējot literāri augstvērtīgākos 2014.gadā publicētos darbus, kas tiks sumināti Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā 2015.gada 23.aprīlī – Starptautiskajā Pasaules grāmatu dienā.

Pieteikumi ir jāiesniedz Latvijas Literatūras centrā, Rīgā, Pērses ielā 14-8, darba dienās no plkst.10 līdz 16 līdz 2015. gada 2. februārim, iepriekš piesakoties pa tālruni 67 311021 vai e-pastu: juta@literature.lv. Pieteikumi iesniedzami brīvā rakstiskā formā, pievienojot divus darba izdevuma eksemplārus.

Pieteikumi iesniedzami brīvā rakstiskā formā, pievienojot 2 darba izdevuma eksemplārus.

Latvijas literatūras gada balvas nolikums pieejams mājas lapās

www.laligaba.lv,

www.literature.lv, www.rakstnieciba.lv un www.ventspilshouse.lv

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā. 2001. gadā tika aizsākta tradīcija ik gadu izvērtēt literāro veikumu un piešķirt balvas literatūrā, kas uzskatāmas par profesionālāko novērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Kopš 2010. gada par balvu rūpējas Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Literatūras centrs.

Papildu informācija:
Andra Konste
SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” vadītāja
29207353
andra.konste@ventspilshouse.lv



Latvijas literatūras gada balvas nolikums

I Literatūras gada balvas piešķiršanas principi

1.Literatūras gada balva ir Latvijas literārā radošā darba ikgadējā novērtējuma konkurss, ko kopīgi organizē biedrība „Latvijas Rakstnieku savienība”, biedrība „Latvijas Literatūras centrs” un SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”;

2.Literatūras gada balvas piešķir par izcilāko 2014. gada ietvaros publicēto literāro darbu Latvijas rakstniecībā šādās kategorijās:

    2.1. Labākais dzejas darbs;
    2.2. Labākais prozas darbs;
    2.3. Labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem;
    2.4. Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā;
    2.5. Spilgtākā debija literatūrā;

3. Literatūras gada balva tiek piešķirta arī par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā – literātam, kurš ilggadīgi, mākslinieciski augstvērtīgā līmenī radījis darbus dzejā, prozā, dramaturģijā, kritikā vai tulkošanā, veicinājis Latvijas rakstniecības starptautisko pazīstamību ārvalstīs.

4. Literatūras gada balvas ietvaros var nepiešķirt balvu kādā no kategorijām vai balvu fonda ietvaros piešķirt vairākas līdzvērtīgas balvas katrā no kategorijām, kā arī speciālbalvas.

5. Literatūras gada balvas kandidātus var izvirzīt biedrība „Latvijas Rakstnieku savienība” (LRS), biedrība „Latvijas Literatūras centrs” (LLC), SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” (SRTM), VKKF Literatūras nozares ekspertu komisija, izdevniecības, preses izdevumu redakcijas, augstskolas, citas juridiskas un fiziskas personas un arī Literatūras gada balvas ekspertu komisija.

6. Pieteikumus konkursam iesniedz Latvijas Literatūras centrā, Rīgā, Pērses ielā 14-8 darba dienās no plkst.10-16, iepriekš piesakoties pa tel. 67 311021 vai e-pastu centre@literature.lv. Pieteikumi iesniedzami rakstiskā formā, pievienojot 2 darba izdevuma eksemplārus.

7.Literatūras gada balvas pretendentus izvērtē ekspertu komisija, kuru izveido biedrība „Latvijas Rakstnieku savienība”, biedrība „Latvijas Literatūras centrs”, SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja”, katrai organizācijai deleģējot 3 ekspertu komisijas pārstāvjus.

II Ekspertu komisijas darba kārtība

8.Ekspertu komisijas sastāvu ikgadēji ar trīspusēju rakstisku vienošanos apstiprina Latvijas Rakstnieku savienības, Latvijas Literatūras centra un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas valdes priekšsēdētāji.

9.No ekspertu komisijas sastāva izvirza komisijas priekšsēdētāju, kas tiek apstiprināts pirmajā ekspertu komisijas sēdē.

10.Informāciju par kandidātu pieteikšanu Literatūras gada balvai publisko presē, Kultūras ministrijas, LRS, LLC, SRTM un balvas mājas lapā 2014.gada oktobrī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 2015.gada 2.februārim.

11. Ekspertu komisija darbs norisinās laikā no 2014.gada oktobra līdz 2015. gada aprīlim, izskatot un izvērtējot visus pieteiktos un izvirzītos kandidātus un to darbus.

12. 2015.gada martā ekspertu komisija katrā no kategorijām nominē labākos darbus un lemj par literāta izvirzīšanu balvai par mūža ieguldījumu.

13. 2015.gada martā/aprīlī nominantu saraksts tiek publicēts LR Kultūras ministrijas, SRTM, LLC, LRS mājaslapās un plašsaziņas līdzekļos.

14.Ekspertu komisijas balsojums par uzvarētāju katrā kategorijā notiek 2015.gada aprīlī un tiek paziņots apbalvošanas pasākumā.

15.Ja par Literatūras gada balvas kandidātu tiek izvirzīts ekspertu komisijas loceklis, viņš/viņa nepiedalās šīs kategorijas kandidātu izvērtēšanā un lemšanā.

16.Ekspertu komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs un protokolē no ekspertu komisijas locekļu vidus izvēlēts vai pieaicināts protokolists.

17.Ekspertu komisija uzskatāma par lemttiesīgu, ja sēdē piedalās vismaz 6 komisijas locekļi.

18.Pieņemot lēmumu, nepieciešams balsu vairākums. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

III Literatūras gada balvas pasniegšanas kārtība

19.Ikgadus par Literatūras gada balvas pasniegšanas veidu, vietu un laiku kopīgi lemj LRS, LLC, SRTM valdes priekšsēdētāji.






08.10.2014

ES Literatūras balvu saņem Jānis Joņevs par romānu “Jelgava 94″

Frankfurtes grāmatu gadatirgū paziņoti Eiropas Savienības 2014. gada Literatūras balvas ieguvēji.

Šī gada Eiropas Savienības (ES) Literatūras balvu saņēmis rakstnieks Jānis Joņevs par romānu “Jelgava 94″, kas vēsta par pusaudžu dzīvi, alternatīvo kultūru un sevis meklējumiem pagājušā gadsimta 90. gados. Starp citiem balvas saņēmējiem tas novērtēts kā darbs, kas sevī ietver "intīmu dienasgrāmatas stilistiku, kā arī prasmīgu, detalizētu un gandrīz dokumentālu skatījumu uz Latvijas otrās neatkarības aizsākumiem". Jelgava 94 ir Joņeva pirmā grāmata, kas Latvijā novērtēta ar Literatūras gada balvu.

Vēl balvu, kas kalpo par atzinību labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā, šogad saņēmuši Bens Bluši (Albānija), Milens Ruskovs (Bulgārija), Jans Ņemecs (Čehija), Makis Tsits (Grieķija), Odnija Eira (Islande), Armins Ēri (Lihtenšteina), Pjērs Mejlaks (Malta), Ogņens Spahičs (Melnkalne), Marente de Mora (Nīderlande), Ugļeša Šajtinacs (Serbija), Birgila Oguza (Turcija) un Īvija Vailda (Lielbritānija).

“Šī balva tiek pasniegta labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts un valodas. Mērķis ir izcelt labāko Eiropas mūsdienu literatūrā, veicināt pārrobežu tirdzniecību un rosināt citu valstu literatūras darbu tulkošanu, publicēšanu un lasīšanu. ES jaunā programma “Radošā Eiropa” piedāvā līdzekļus tulkošanai, lai palīdzētu autoriem piesaistīt citai tautībai piederīgu un citā valodā runājošu lasītāju uzmanību,” sacīja ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Katrs uzvarētājs saņem 5000 eiro, un autoru darbu izdevēji ir mudināti lūgt ES finansējumu godalgoto grāmatu tulkošanai citās valodās, lai tās sasniegtu jaunus tirgus.

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) Literatūras balvu ar stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" saņēma latviešu prozaiķe Inga Žolude.

Literatūras balvu rīko EK sadarbībā ar Eiropas Grāmatu tirgotāju federāciju, Eiropas Rakstnieku padomi un Eiropas Izdevēju federāciju.






25.03.2014

Sākusi darboties mājaslapa www.vaards.com


Lapa informē par notikumiem literārajā dzīvē, kā arī aicina ikvienu radoši iesaistīties ar literatūru saistītās aktivitātēs - rakstīt, informēt, diskutēt.

Mājaslapa www.vaards.com veidotāji cer uz apmeklētāju atsaucību, jaunu ideju ģenerēšanu ne tikai Liepājā un Kurzemē, bet visā Latvijā.

Mājaslapa popularizē un atspoguļo Piejūras pilsētu literārā izdevuma VĀRDS darbību Latvijā.

Lapas veidotāji ir literāti Ilze Eva Jankovska, Sandra Vensko, Jānis Valks, Kristaps Vecgrāvis.







Vecākas ziņas