09.02.2015.

MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS ZDRAVKO KISJOVS


(1937. gada 1. janvāris – 2015. gada 23. janvāris)

ATVADAS PĒC PĻAUJAS LAIKA

Pie bulgāriem mums nav bijis daudz labas gribas literāro vēstnieku. Arī agrākajos laikos ne. Tagad vairs atlikusi tikai Aksīnija Mihailova.

Zdravko Kisjovs par sevi rakstīja: “Mana seja arvien vairāk izstiepjas no izbrīna –
Droši vien par brīnīšanās pieturzīmi kļūšu.”
(Bulgāru dzejas antoloģijā “Baltais sols”, izd. “Liesma”, 1973. “Autoportrets”, Atdz. Ojārs Vācietis)

Ak vai – kopš tā laika mēs par bulgāru dzeju vairs nezinām neko.

Zdravko esmu satikusi dažādos dzejas festivālos, un viņa seja patiesi allaž bija izstiepusies, it kā viņš tā arī nebūtu beidzis brīnīties. Pēdējoreiz, šķiet, tas bija Beļģijā – Lježā.

Tālāk tajā pašā dzejolī viņš vaicā:

“Kas to zin, vai man līdz pļaujas laikam nodzīvot…”

Tagad loks ir noslēdzies. Mēs zinām – mūsu draugs, popularizētājs un atdzejotājs ir nodzīvojis līdz pļaujas laikam un atstājis mūs tagad.

Vēl nupat varējām apsveikt viņu dzimšanas dienā (viņš dzimis 1937.gada 1. janvārī). Viņš strādāja Donavas flotes avīzē, pēc tam Bulgārijas literātu centrālajā laikrakstā Literaturen front, Ruses apgabala avīzē, vadīja redakciju izdevniecībā. Savlaik viesojies arī Rīgā.

Viņa pirmā grāmata iznākusi 1962. gadā, tā saucas “Atklājums”, pēc sekoja “Monologi” (1966), “Celšana” (1969), “Aicinājums uz dziesmu” (1972) un citas. Pēc tam, kad atvadījāmies no Zdravko Kisjova atdzejotāja Ojāra, šeit viņa publikācijas vairs nav gadījies lasīt. Diemžēl. Jo tagad mūs vairs neinteresē pat savējo dzejnieku darbi, kur nu vēl citzemju. Laikmets ir cits.

“Netaisi dievus pēc savas līdzības!
Viņi no tevis atteiksies.
ja tu pacelsies viņu augstumos.”

Arī tas ir Zdravko Kisjovs.

Savā dzejolī ar šimbrīdim atbilstošu nosaukumu – IN MEMORIAM viņš brīdina:

“Neatgriezies savos bijušajos dzīvokļos –
tur klīst ēnas un no griestiem atmiņas pil.
Neatgriezies vecās mīlestībās –
tur jau viss ir jūtu sadedzināts.
Neatgriezies vecās draudzībās. Tās nebūs
it nekad vairs tādas, kādas bija.”

Es tomēr gribētu iebilst – lūdzu, atgriezies gan, Zdravko! Mēs joprojām gaidām…


Latvijas Rakstnieku savienības vārdā,
Dagnija Dreika,
2015. gada 29. janvārī.






19.01.2015




Pieteikšanās „Literārās Akadēmijas” 2015. gada maksas meistardarbnīcām
dzejā un prozā noslēgsies 26. februārī


Visi interesenti vēl līdz 2015. gada 26. februārim var pieteikties Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra rīkotajām dzejas un prozas meistardarbnīcām. Nodarbības norisināsies divreiz mēnesī, sestdienās visa gada garumā (ar pārtraukumu vasaras mēnešos) Rīgā, Latvijas Rakstnieku savienībā, Lāčplēša ielā 48/50-12.

Meistardarbnīcu programma kompaktā veidā ietver būtiskākos literārās prakses jautājumus (kā attīstīt idejas, strādāt ar tēliem, veidot darba kompozīciju, organizēt tekstu, utt) komplektā ar praktiskām nodarbībām tekstu analīzē un rakstīšanā.

Dalības maksa saskaņā ar cenrādi.

Interesentus lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu

Sīkāku informaciju var saņemt rakstot uz e-pastu: darbnicas@rakstu.lv vai zvanot 26774517.




Literārās konsultācijas


Ar LR Kultūras ministrijas atbalstu „Literārā Akadēmija” piedāvā bezmaksas literārās konsultācijas pie rakstniekiem Aivara Eipura (dzeja un proza) un Laura Gundara (dramaturģija). Konsultācijas notiek Latvijas Rakstnieku savienības telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50-12, darbdienās. Nepieciešams ar vai bez iepriekšējas sazināšanās ar konsultantu vismaz nedēļu pirms domājamās konsultācijas iesūtīt savus daiļdarbus konsultantam e-pastā: eipursdoc@inbox.lv (Aivaram Eipuram) vai 02@laurisgundars.lv (Laurim Gundaram) vai arī divas nedēļas iepriekš iesūtīt pa pastu Latvijas Rakstnieku savienībai Lāčplēša ielā 48/50-12, LV-1011, norādot savu tālruņa numuru. Par konkrēto konsultācijas dienu un laiku ar konsultantu jāvienojas iepriekš e-sarakstē vai zvanot uz mob. tālr. 29276358 (Aivars Eipurs), 29541099 (Lauris Gundars). Darbu vērtējumu vai padomus nesniegs rakstveidā, tikai klātienes konsultācijā. Konsultanti nepretendē uz rokrakstā atnestu darbu lasīšanu, tiem jābūt elektroniskā formātā vai vismaz mašīnrakstā.






25.03.2014

Sākusi darboties mājaslapa www.vaards.com


Lapa informē par notikumiem literārajā dzīvē, kā arī aicina ikvienu radoši iesaistīties ar literatūru saistītās aktivitātēs - rakstīt, informēt, diskutēt.

Mājaslapa www.vaards.com veidotāji cer uz apmeklētāju atsaucību, jaunu ideju ģenerēšanu ne tikai Liepājā un Kurzemē, bet visā Latvijā.

Mājaslapa popularizē un atspoguļo Piejūras pilsētu literārā izdevuma VĀRDS darbību Latvijā.

Lapas veidotāji ir literāti Ilze Eva Jankovska, Sandra Vensko, Jānis Valks, Kristaps Vecgrāvis.







Vecākas ziņas