18.09.2014

MŪŽĪBĀ AIZGĀJIS ARTURS HENIŅŠ


17. septembrī 82. gadu vecumā mūžībā aizgājis rakstnieks un vēsturnieks Arturs Heniņš (14.07.1932. – 17.09.2014.).

Arturs Heniņš ir daudzu vēsturiski dokumentālo romānu autors, tostarp apjomīgo Smilšu kalnu triloģiju: Es, smilšu kalna jātnieks (2002), Smilšu kalnu virpuļos (2003), Pastardiena smilšu kalnos (2005), kur vēstīts par laikposmu no no 1893. līdz 1906. gadam, īpašu uzmanību pievēršot 1905. un 1906. gada notikumiem Rīgā. Heniņa darbus raksturo prasme vēstures patiesības un likumsakarības izteikt tipiskos, individualizētos tēlos un precīzā laikmeta vides un gaisotnes notēlojumā.

Atvadīšanās no rakstnieka notiks sestdien, 20. septembrī, plkst. 15:00 Skrundas Kultūras namā.

In memoriam


Ne katram dota īpaša prasme zināt, kur un ko meklēt. Vēsturnieks pēc profesijas (zinātņu doktors), rakstnieks pēc būtības Arturs Heniņš pašaizliedzīgi urbās pagātnes notikumos, lai veidotu dokumentālus vēstījumus, radītu īpašus raksturus.

Atceros, cik priecīgs smaids atplauka Artura sejā 1983. gada 23. novembrī, kad Rakstnieku savienības valdes sēdē viņam piešķīra profesionāla rakstnieka godu. Rekomendētājos bija Jānis Mauliņš, Ēriks Hānbergs. Var, protams, svērt, kurā no daudzajām prozas grāmatām pārsvarā ir daiļrade vai laikmetu detaļu virknējumi, bet māksliniecisku briedumu Heniņš bija sasniedzis jau pasen. Īpaši uzsverams faktu ticamības spēks un valodas stilistiskā lokanība.

Ja sapulcinātu vienkop literāros tēlus no romāniem par „smilšu kalniem” (2002, 2003, 2005), latviešu traģēdiju Krievijā 20. gadsimta 30. gados (2010), Voldemāru Ozolu (1998, 2012) un citiem, sanāktu pilna telpa – ar autoru vidū.

Arturs Heniņš prata pārsteigt. Pēc gramatas par Skrundu „Ventas sakta” (2002) Skrundas Goda pilsonis pēkšņi uzrakstīja kora dziesmu ciklu „Ventas lāses”, un skrundenieks Edgars Račevskis to komponēja (2011).

1959. gadā Heniņu iesaistīju zurnālistu saimē, un devums šai novadā rūpīgi izvērtējams. Šobrīd atceros rakstu par 1959. gada represijām republikā „Vējš augstākās priedes nolauza” (Cīņa, 1989. gada 31. martā).

Mūža draugs, sirsnīgais Artur, Tu aizej, bet Tavas prozas varoņi paliek kopā ar mums, Taviem kolēģiem Rakstnieku savienībā. Un labas atmiņas nesarūsē.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā
Ilgonis Bērsons






18.09.2014

Pasniegta Egona Līva piemiņas balva „Krasta ļaudis”

Kopš 2011. gada Liepājā notiek rakstnieka Egona Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis” pasniegšanas ceremonija. Balva dibināta ar mērķi noteikt labāko grāmatu vai literāro ieceri, kas realizēta gatavā darbā, kā arī atrast jaunus un talantīgus jaunos autorus visā Latvijā vidusskolēnu un studentu vidē. Balva akcentē jūras tematiku, popularizē latviešu valodu, nacionālo ideju, patriotismu, kā arī sekmē jaunu grāmatu rašanos. „Krasta ļaudis” papildina latviešu literatūras balvu klāstu, to pasniegšana notiek Dzejas dienu laikā.

Svētdien, 14. septembrī Liepājā jau ceturto reizi pasniedza E.Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis”, tās saņēma rakstnieki, literatūrpētnieki, jaunie autori.

Latvijas Rakstnieku savienībā 2013/2014 gada konkursam izvērtēšanai tika iesniegtas 12 grāmatas no apgādiem „Pētergailis”, „Mansards”, „Zvaigzne ABC”, ”Lauku Avīze”, „Dienas Grāmata”.

Šogad īpašo balvu sarūpēja Liepājas SEZ, autori balvas saņēma no Liepājas Universitātes un Liepājas Kultūras pārvaldes.

E.Līva piemiņas balvas „Krasta ļaudis” ieguvēji:

  • nominācijā „Labākā grāmata” E.Līva piemiņas balvu „Krasta ļaudis”statueti un naudas prēmiju EUR 500 saņēma autori Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla par biogrāfisku romānu „Trīs zvaigznes”, īzdevējs „Zvaigzne ABC”;
  • nominācijā „ Labākā realizētā literārā iecere” E.Līva piemiņas balvu „Krasta ļaudis” statueti un naudas balvu EUR 500 ieguva Ilgonis Bērsons par mūža veikumu literatūrzinātnē grāmatas „Segvārdi un segburti. Noslēpumi un atklājumi” autors. Grāmatu izdevis apgāds „Mansards. Jauniešu literārā konkursa uzvarētāja nominācijā „Par labāko jaunrades darbu” E.Līva piemiņas balvu „Krasta ļaudis”statueti ieguva skolniece Alise Redviņa. Otro vietu jauniešu literārā konkursā ieguva divas autores – Ilze Ručevska un Madara Mieze, trešo vietu Edmunds Gross, jaunieši saņēma naudas balvas.

    Foto: M.Helds






18.08.2014

Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds: konkursa uzvarētāji ir Jānis Rokpelnis un Arvis Viguls.


Sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds (turpmāk NRAF) šā gada martā izsludināja savu pirmo rakstniecības konkursu prozā un dzejā grāmatu manuskriptu pabeigšanai. Konkurss paredzēts profesionāliem rakstniekiem, kuri ir vismaz divu izdotu grāmatu autori.

Konkursam tika iesniegti seši prozas darbu un deviņi dzejas krājumu manuskripti, kuri atbilda konkursa nolikuma kritērijiem.

Iesniegtos manuskriptus vērtēja konkursa žūrija - NRAF valde - Knuts Skujenieks, Edvīns Raups un Liāna Langa.

Pēc diskusijām balsojot, žūrija nolēma atbalstīt Jāņa Rokpeļņa romāna "Muzejs" un Arvja Vigula dzejas krājuma "Grāmata" tālāku tapšanu. Katrs autors saņems NRAF stipendiju piecu tūkstošu eiro apjomā (nodokļi iekļauti). Publiska Jāņa Rokpeļņa un Arvja Vigula apsveikšana notiks Dzejas dienu pasākumā "Mūsu mātes un tēvi. Mēs. Latvija" Mazajā Ģildē 15. septembrī.

"Esam pateicīgi autoriem par uzticēšanos, iesniedzot konkursam sava darba manuskriptus. Konkurence bija sīva, jo vairums manuskriptu bija profesionāli, spilgti un interesanti," stāsta Liāna Langa. "Ļoti ceru, ka NRAF konkurss notiks arī nākamgad, un autori varēs tajā piedalīties atkal. Domāju, ka stipendija diviem konkursā uzvarējušiem autoriem Jānim Rokpelnim un Arvim Vigulam sekmēs darbu pabeigšanu augsti kvalitatīvā līmenī un ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība. Ceru, ka sponsori sekmēs Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda darbību arī turpmāk."

NRAF patrons ir Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Stipendiju fondu veido privāti un uzņēmumu ziedojumi. NRAF pateicas nacionālās rakstniecības atbalstītājiem: Andrim Bērziņam, Ainaram Ščipčinskim, Atim Sausnītim, Gundaram Strautmanim, Gundegai Blumbergai, AS „Latvijas Finieris”, AS „Latvijas Gāze”, AS „Dzintars”.

NRAF ziedojumu bankas konts un rekvizīti:

Vienotais reģ. nr. 40008197853
Swedbank AS
Kods HABALV22
Konts LV83HABA0551034004686






25.06.2014

Iznācis zurnāla "vārds" 7. numurs


Piejūras pilsētu literārais izdevums VĀRDS iznāk kopš 2011. gada un savās lappusēs vēsta par literārajām norisēm Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, kā arī valstīs pie Baltijas jūras.

Šajā reizē žurnālā "Vārds" lasāma Andra Akmentiņa intervija ar jauno dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kā arī Guntas Šnipkes un Šteinberga dzeja. Izdevums piedāvā izlasīt Gunta Bereļa romāna "Aklo gaisma" fragmentu, Andras Manfeldes jaunāko stāstu "Snaipere", Sandras Vensko ieskatu Jura Kunnosa literārajā dzīvē jeb „Autentisks folkloras pieraksts”, kā arī atdzejojumus – hellēnisma laika bukolisko dzeju pārstāv Teokrīts ar mītisko "Kiklopu" Daigas Lapānes atdzejojumā, bet Heli Lāksonenas mūsdienīgās un atraktīvās dzejas atdzejojis Guntars Godiņš. Līdzās dzejai, prozai un atdzejai topošās literatūrkritiķes Anastasija Orehova, Jūlija Dibovska un Kristiāna Kārkliņa recenzē grāmatas – Tīta Aleksejeva "Svētceļojums", Franka Gordona "Mijkrēslis mikrorajonā", kā arī latviešu autoru dzeju krājumu "Viens dzejolis. 2013", kur starp septiņdesmit astoņiem Latvijas autoriem publicēti arī vairāku liepājnieču dzeju teksti.

Ieva Kolmane žurnāla ievadā raksta: "Valoda zināmā mērā anektē telpu līdz ar cilvēkiem, kas tur mīt. Vienpus mazai upītei lauka puķīti sauc vienādi, otrā pusē – jau citā vārdā. Un te sabliežas sābri ciematnieki, gan kaimiņu novadi, gan šoreiz pie mums – kurši un suiti. Stāvus izslejas Sergejs Zavjalovs, krievs ar mordovu un ebreju asinīm. Ungārijā dzimušais baltkrievs Višņevs. Un vēl Leona Brieža "zemes ļaudis", kuri runā mapuču vai mapudunganas valodā, kas pieder pie Dienvidamerikas indiāņu valodu saimes."

Kā vienmēr, žurnālā atvēlēta vieta literatūrpētnieku veikumam, šoreiz Piemares puses latviešu un lietuviešu valodas sasaucas un mijas ar jau minētajiem atdzejojumiem no citām valodām un dialektiem. Žurnālā atrodams izpētes materiāls par kurseniekiem un Kuršu kāpu folkloru Daļas Kiseļūnaites redzējumā, Lindas Kusiņas pētījums par Mariju Valdemāri-Naumani-Medinsku un Minnu Freimani – pirmajām rakstniecēm Kurzemē. Par valodnieci Benitu Laumani vēsta Ineta Stadgale, Ieva Ozola recenzē lietuviešu kolēģes Kiseļūnaites apkopotos Piemares stāstus. Žurnālā vēsturnieka Agra Dzeņa vēstījums par kuršu ēdienu un dzērienu darināšanu tālā pagātnē, Vilmas Kalmes un Kaspara Bikšes apraksts par Suitiju.”Vārds” nr. 7 vēsta par piemiņas vietas izveides metu konkursu rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim Liepājas pilsētā, 136. lpp. biezo izdevumu papildina krāsains fotobloks, žurnāla vāka noformējuma autors Sergejs Moreino, fotogrāfs Imants Blūms.

Līdz šim iznākuši septiņi žurnāla numuri, kuros atspoguļotas jaunākās tendences latviešu un cittautu literatūrā, skarts literāri vēsturiskais aspekts, publicētas intervijas, recenzijas, kā arī ar literatūru saistīti notikumi. Literāro izdevumu „Vārds”dāvinājumā saņēmuši Latvijas augstskolu semināru un konferenču dalībnieki Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Rēzeknē.

Literārais izdevums, ir Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas izveidots projekts. Kopdarbībā ar Liepājas Universitātes studentiem un mācību spēkiem, latviešu valodas skolotājiem, kā arī dažādu radošo profesiju pārstāvjiem, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, kolēģiem Rīgā, Kuldīgā un Ventspilī, trīs gadu garumā izveidots inovatīvs kultūras produkts, kas ietver sevī virkni citu projektu. Žurnāls akcentē ne vien latviešu literārās valodas lietošanas nozīmi, izdevums sniedz ziņas par valodniecisko un neikdienišķo, dialektu kultūras atdzimšanu un valodas īpatnību saglabāšanu, rāda savdabīgo Liepājai, Kurzemei, Latvijai, akcentē piekrastes unikalitāti tekstos un folklorā, "Vārds" publicē jaunu un talantīgu autoru darbus, pievērš uzmanību kultūras mantojumam literatūrā, veido savu nišu grāmatniecības vēsturē, ir izziņu avots pedagogiem, vēsturniekiem un visiem literatūras cienītājiem.

Izdevums veidots ar Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitālfonda, Liepājas un Ventspils pašvaldību līdzfinansējumu, to iespējams iegādāties Latvijas Rakstnieku savienībā, drīzumā būs pieejams Liepājā, Zivju ielā 5, “Kurzemes Vārds”abonēšanas centrā un citviet, izdevums pieejams publiskajās bibliotēkās, iepriekšējo numuru pilno versiju iespējams lasīt žurnāla mājaslapas adresē www.vaards.com.

Projekta VĀRDS vadītāja, LRS Liepājas biroja vadītāja Sandra Vensko






10.06.2014




Literārās konsultācijas


Ar LR Kultūras ministrijas atbalstu „Literārā Akadēmija” piedāvā bezmaksas literārās konsultācijas pie rakstnieka Aivara Eipura. Konsultācijas notiek Latvijas Rakstnieku savienības telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50-12, darbdienās. Nepieciešams ar vai bez iepriekšējas sazināšanās ar konsultantu vismaz nedēļu pirms domājamās konsultācijas iesūtīt savus daiļdarbus konsultantam e-pastā: eipursdoc@inbox.lv vai arī divas nedēļas iepriekš iesūtīt pa pastu Latvijas Rakstnieku savienībai Lāčplēša ielā 48/50-12, LV-1011, norādot savu tālruņa numuru. Par konkrēto konsultācijas dienu un laiku ar konsultantu jāvienojas iepriekš e-sarakstē vai zvanot uz mob. tālr. 29276358. Darbu vērtējumu vai padomus nesniegs rakstveidā, tikai klātienes konsultācijā. Konsultants nepretendē uz rokrakstā atnestu darbu lasīšanu, tiem jābūt elektroniskā formātā vai vismaz mašīnrakstā.






25.03.2014

Sākusi darboties mājaslapa www.vaards.com


Lapa informē par notikumiem literārajā dzīvē, kā arī aicina ikvienu radoši iesaistīties ar literatūru saistītās aktivitātēs - rakstīt, informēt, diskutēt.

Mājaslapa www.vaards.com veidotāji cer uz apmeklētāju atsaucību, jaunu ideju ģenerēšanu ne tikai Liepājā un Kurzemē, bet visā Latvijā.

Mājaslapa popularizē un atspoguļo Piejūras pilsētu literārā izdevuma VĀRDS darbību Latvijā.

Lapas veidotāji ir literāti Ilze Eva Jankovska, Sandra Vensko, Jānis Valks, Kristaps Vecgrāvis.







Vecākas ziņas