27.03.2015

Nosauc Latvijas Literatūras gada balvas nominantus, speciālbalvas un mūža balvas ieguvēju


2015. gada 26. martā plkst. 13 grāmatu un kultūras preču mājā „Nice Place Mansards”

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija – literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Aivars Eipurs, dzejnieks, tulkotājs un žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš, publicists, portāla satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova – par labākajiem Latvijā 2014. gadā izdotajiem literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā atzinusi:

labākais dzejas darbs:
Dmitrijs Sumarokovs „Café Europe”, Orbīta;
Inese Zandere „Putna miegā”, Neputns;
Ieva Rupenheite „nepāriet”, Neputns;
Uldis Bērziņš „Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā”, Neputns;

labākais prozas darbs:
Arno Jundze „Putekļi smilšu pulkstenī”, Zvaigzne ABC;
Inga Ābele „Klūgu mūks”, Dienas Grāmata;
Osvalds Zebris „Gaiļu kalna ēnā”, Dienas Grāmata;
Pauls Bankovskis „18”, Dienas Grāmata;

labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem:
Ieva Melgalve „Bulta, Zvaigzne un Laī”, Zvaigzne ABC;
Māris Rungulis „Lapsu kalniņa mīklas”, Liels un mazs;
Inga Gaile „Vai otrā grupa mani dzird?”, Liels un mazs;
Ieva Samauska „Oliņš Boliņš sēž uz soliņa", Zvaigzne ABC;

labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā:
Daces Meieres tulkojums: Kurcio Malaparte „Nolādētie toskānieši”, Neputns;
Mairas Asares tulkojums: Ļena Eltanga „Akmens kļavas”, Jāņa Rozes apgāds;
Daces Deniņas tulkojums: Gunsteins Bake "Moda un Oda. Romāns par satiksmi", Mansards;
Jāņa Krastiņa tulkojums: Josefs Škvoreckis „Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”, Mansards;

Spilgtākā debija literatūrā:
Ilze Sperga „Dzeiveiba”, Cymuss;
Daina Tabūna „Pirmā reize”, Mansards;
Katrīna Rudzīte „Saulesizplūdums”, Literatūras kombains.

Ekspertu komisija speciālbalvu par ieguldījumu literatūrzinātnē piešķīrusi Evai Eglājai-Kristsonei par pētījumu „Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”, ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un kas veltīts latviešu literātu kontaktiem abpus dzelzs priekškara 20. gadsimta politisko kolīziju kontekstā

Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim (dz. 1949) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā – dzejā un atdzejā, kā arī par nozīmīgo devumu intelektuālās domas attīstībā Latvijā.

Foto: Uldis Briedis (Diena)

„Leons Briedis ir daudzpusīgs, pamanāms un mainīgs. Viņa pirmie dzejoļu krājumi ienesa svaigas nianses 20. gs. 70.–80. gadu dzejā, daudzveidoja tā laika stilistiku un izteiksmes līdzekļus. Vēlāk viņa estētiskais dumpīgums un maksimālisms aktualizēja romantisko liriku, dzejnieks prasmīgi spēja apvienot tautasdziesmu ar klasiskās dzejas motīviem un modernisma elementiem. Manuprāt, līdz šim nav pienācīgi novērtēts Leona Brieža paveiktais paša dibinātajā un vadītajā žurnālā „Kentaurs XXI” un izdevniecībā „Minerva”. Viņa entuziasms un sistemātiskais darbs, popularizējot pasaules intelektuālo literatūru Latvijā 20. gs. 90. gados, ir apbrīnas vērts,” raksta dzejnieks, atdzejotājs, žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš.

„Dzejas pielūdzējs un radītājs, daudzu dzejas grāmatu, kā arī tautā populāru dziesmu tekstu autors, viņš gadu gaitā apguvis romāņu valodas un atdzejojis izcilu dzejnieku darbus. „Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija” (2001) ir bijusi dāsns avots ne vienam vien topošajam, bet tagad jau atzītam jaunās paaudzes dzejniekam. Tā, tāpat kā otra apjomīgā – "Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs." (2014), ir Leona Brieža nevīstošs atdzejotāja darba vainagojums,” saka dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Aivars Eipurs.

„Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām. Visu savu mūžu nepagurstoši karojot literatūras pusē, Leons Briedis ir spējis paveikt daudzus klusus varoņdarbus – ieviešot jaunas un attīstot tradicionālas formas dzejā, atdzejā, intelektuālo žurnālu izdošanā, spraigu un radošu starptautisku sakaru uzturēšanā ar citu tautu literatūras bruņiniekiem,” vērtē publicists, portāla satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas L. Brieža 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: "Literatūra un Māksla", "Jaunās Grāmatas", "Grāmata" u. c. L. Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–-2010). Izdevniecības "Minerva" direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Mijkrēšļa rokraksts" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.

Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2015. gada 24. aprīlī plkst. 18 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABAs lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija „MĀJO”. Ceremoniju veido dzejniece un dramaturģe Inga Gaile, režisore Elīna Martinsone un scenogrāfe Ieva Kauliņa. Balvas pasākums tiešraidē tiks translēts sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv

Sīkākas ziņas par nominantiem, speciālbalvas un mūža balvas ieguvējiem un citām aktivitātēm no 26. marta būs pieejamas mājas lapā www.laligaba.lv, interneta žurnālā www.satori.lv un ziņu portālā www.delfi.lv Latvijas literatūras gada balvai atvēlētajā sadaļā. LALIGABAi nominētās dzejas un prozas grāmatas būs pieejamas un iegādājamas grāmatu veikalā Nice Place Mansards, Jāņa Rozes grāmatnīcu tīklā un citās grāmatnīcās.

Lai dotu iespēju plašākai publikai iepazīt LALIGABA balvai nominētos autorus un viņu darbus, 11. aprīlī plkst. 18 koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Rīgā, Krāsotāju ielā 12 notiks LALIGABA dzejas lasījumi, savukārt 18. aprīlī plkst. 18 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas darbnīcās Rīgā, Lāčplēša ielā 55 notiks LALIGABA prozas lasījumi. Visi pasākumi pieejami ikvienam interesentam bez maksas.

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.

Balvas atbalstītāji:
Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Baltic International Bank un e-grāmatu portāls Las.am.
Sadarbības partneri: Mājo, Pure Chocolate un Šokolādes muzejs, Jānis Roze, NicePlace Mansards, Ascendum, LU Botāniskais dārzs, Gemoss.
Informē: www.laligaba.lv , www.culture.lv , www.satori.lv, www.delfi.lv, Latvju Teksti, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas Radio Klasika, KDi, Kultūrzīmes, IR.
Organizē: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.

Sīkākas uzziņas:

Andra Konste
SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” direktore
andra.konste@ventspilshouse.lv, tālr.29207353






25.03.2015

MŪŽĪBĀ AIZGĀJUSI ASTRĪDE IVASKA


24. martā 88 gadu vecumā mūžībā aizgājusi dzejniece un atdzejotāja Astrīde Ivaska (07.08.1926.-24.03.2015.).

Atvadīšanās no Astrīdes Ivaskas notiks 2. aprīlī no 12.00 līdz 14.30 Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē.

    Foto: Gatis Diedziņš

Dzejniece ar staltu stāju


Astrīde Ivaska ir dzimusi kā Astrīde Helēna Hartmane Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē un jau agri sastapusies ar skaisto un traģisko – dabas un literatūras klātbūtne ir šī skaistā puse. Traģiskā ir – tēva apcietināšana 1940. gadā un gadu desmitiem ilgusi neziņa par viņa likteni. Astrīde, viņas māte un brālis, atstāja dzimteni 1944. gadā, un sākās ceļojums laikā un telpā – ar dzīves vietām Vācijā, Amerikā, Īrijā, līdz beidzot 2001. gadā atkal, un jau uz palikšanu, Latvijā.

Vācijā Astrīde Hartmane studēja valodas Mārburgas universitātē,1949. gadā apprecējās ar igauņu dzejnieku, literatūrzinātnieku un mākslinieku Ivaru Ivasku un pārcēlās uz ASV, mācīja valodas Sv. Olafa koledžā Minesotā un Oklahomas universitātē. Pēc vīra Ivara Ivaska pensionēšanās 1991. gadā abi pārcēlās uz Īriju.

Viņas pirmais dzejoļu krājums "Ezera kristības" iznāca 1966. gadā. Tam sekoja citas grāmatas, recenzijas un apceres par latviešu un citu Baltijas tautu literatūru gan latviešu, gan angļu un citās valodās. Astrīde atdzejoja no sešām valodām, un viņas pašas dzeja izdota vairāk nekā desmit valodās. A. Ivaska bija Latvijas PEN kluba biedre, Latvijas Rakstnieku savienības biedre un Īrijas Rakstnieku savienības biedre. Par savām grāmatām A. Ivaska saņēmusi vairākas literāras balvas, viņas ieguldījums latviešu dzejā, atdzejā, prozā un latviešu literatūras popularizēšanā ārpus Latvijas ir novērtēts ar Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni. Igaunijas valsts novērtēja Astrīdes Ivaskas darbu Igaunijas un Latvijas kultūras sakaru veicināšanā ar Baltās Zvaigznes ordeni. 2009. gadā Astrīde Ivaska saņēma Latvijas Rakstnieku savienības Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.

Astrīdei bija stāja, viņas dzīves loku un laikmetu, vēstures pagriezienu un kādas dievišķas dzirksts veidota. Pirmsākums tam bija viņas ģimene – tēvs, ar kuru viņai bija īpaša dvēseles tuvība un kopīga lielā grāmatu mīlestība. Māte, izcila saimniece – viesmīlīga un devīga. Brālis Juris Hartmanis vēlāk kļuva par vienu no izcilākajiem datorzinātņu teorijas attīstītājiem pasaulē. Mārburgā Astrīde iepazinās ar igauņu puisi no Rīgas, un uz Ameriku viņi jau brauca kopā – Astrīde un Ivars Ivaski. Ivars Ivasks ir pazīstams visā pasaulē jo 23 gadus viņš bija starptautiski plaši pazīstama žurnāla „Books Abroad” (vēlāk „World Literature Today”) redaktors. Astrīde bija gan līdzdomātāja par literatūras jautājumiem, gan gādīga, prasmīga mājasmāte, kas ar vienlīdz lielu cieņu uzņēma savās mājās gan kaimiņus, gan pasaulslavenus rakstniekus, daudzi no kuriem bija Nūstada balvas un arī Nobela balvas laureāti.

Tas veido stāju. Astrīde bija stalta. Arī tad, kad gadi jau sāka saliekt augumu, nekā citādi kā par staltumu nevar nosaukt to, kā viņa kopš 2008. gada pasniedza kopā ar brāli nodibināto un finansēto ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa Goda zobenu Nacionālās aizsardzības akadēmijas labākajam absolventam.

Astrīdi nevarēja nemīlēt, jo viņa bija starojoša, gudra un dāsna. Un jūtīga, bet to varēja iepazīt tikai pamazām. Dzejniece ar smalku, bet izpausmē atturīgu izjūtu. Viņa prata priecāties par cilvēkiem, ziediem, teātra izrādēm, koncertiem, gleznām, ceļojumiem, par visu, kas skaists. Neesmu sastapusi nevienu, kas tā prata priecāties par katru labu un skaistu grāmatu. Viņa pasaulē raudzījās ar neizsmeļamu interesi, it kā visu ielāgojot, ne tikai izbaudot. Tā pasaulē skatās dzejnieki. Viņa bija no tiem, kas vispirms redz skaisto.

Viņa pati bija ļoti skaista sieviete ar starojošu smaidu, vērīgu skatienu un gādīgu dvēseli. Viņa prata draudzēties mūža garumā. Un viņa prata iedraudzēties gandrīz vai no pirmās tikšanās. Viņa mācēja palīdzēt citiem gan tad, kad viņai to lūdza, gan it kā nejauši – ar uzklausīšanu, ar dzīves priecīgās puses atgādināšanu, ar naudu, ar jaunu iespēju parādīšanu vai nojausmas iedošanu. Un vienmēr atcerējās citiem svarīgās lietas, allaž apvaicādamās tieši par to, kas ir būtisks sarunu biedram.

Kad Astrīde smaidīja, viņas smaids staroja visā viņas būtībā – laipns, pārgalvīgs, šķelmīgs, vieds – kā kuro reizi. Viņa bija drosmīga un nepadevās arī tad, kad bija grūti. Vēl pusgadu pirms aiziešanas Astrīde piepildīja vēlēšanos, kas viņai bijusi visu mūžu, – aizbrauca uz Svēto Zemi, uz Jeruzalemi. Viņā bija jauns mirdzums pēc atgriešanās, viņā bija kāds jauns gaišums un spēks.

Nu lai gaišs ceļš mūžībā!

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā
Anita Rožkalne






17.03.2015




Sākas pavasara „Dramaturģijas pamatu īsais kurss”

27. martā notiks pirmā pavasara „Dramaturģijas pamatu īsā kursa” nodarbība.

Līdzās teorētisko zināšanu apguvei klausītāji analizēs jau esošus dramaturģijas tekstus, izrādes un filmas. Potenciālie autori apjautīs, kā sperami pirmie soļi savas lugas vai scenārija rakstīšanā. Kursā iekļautas arī praktiskās radošās rakstīšanas nodarbības.

Kurss paredzēts ikvienam, neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes. Aicināti ne tikai potenciālie topošie lugu un scenāriju autori, bet arī tie, kas vēlas paraudzīties uz teātra un kino norisēm kvalificētāk. Gaidīti tiek arī tie, kuri piekrīt apgalvojumam, ka dramaturģija ir košs dzīves nospiedums, kas uzrāda mūsu pašu dzīvju likumsakarības.

„Katra nākošā grupa ir īpaša, tās iekšējie spriegumi rada arvien jaunas kombinācijas, kurām pat pieredzējis lektors spiests piemēroties citādi. Tas ir ieguvums mums visiem – nekādas rutīnas!… Radošie darbi kārtējo reizi stiprināja manu pārliecību, ka ikviens var dzīvē uzrakstīt lugu,”- stāsta kursa izveidotājs Lauris Gundars.

Kursu klausītāji tiksies reizi nedēļā Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts”. Pirmā nodarbība 27. martā plkst. 18.00. Kursa pasniedzēji – Lauris Gundars un Rasa Bugavičute.

Vairāk –www.darbnicas.lv. Jautājumi un pieteikšanās e-pastā: 11@darbnicas.lv .

„Darbnīcas” atbalsta LR Kultūras ministrija, VKKF un Latvijas Kultūras akadēmija.




Latvijas skolēnu un skolas vecuma jauniešu literāro darbu konkurss

Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programma „Literārā Akadēmija” izsludina Latvijas skolēnu un skolas vecuma jauniešu (līdz 21 gadam) literāro darbu konkursu. Konkursam var iesniegt literārus darbus visos žanros (dzeja, proza, drāma). Konkursa patrons ir eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkursam iesniedzamo darbu apjoms – dzejā līdz 300 rindām, prozā un dramaturģijā līdz 20 000 zīmes. Iesūtītos darbus vērtēs profesionāļi - dzejnieki, rakstnieki, literatūrkritiķi. Interesantāko darbu autori tiks uzaicināti un apbalvošanas pasākumu Latvijas Rakstnieku savienībā un saņems grāmatu balvas. 30 veiksmīgākajiem autoriem tiks dota iespēja piedalīties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītā vasaras seminārā „Aicinājums” piecu dienu garumā, Bīriņos.

Darbi konkursam jāiesūta pa e-pastu: konkursam@rakstu.lv līdz 2015. gada 20. aprīlim. Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 8. maijam LRS mājas lapā www.rakstnieciba.lv.

Konkursa darbus vērtēs šāds žūrijas sastāvs:

dzeju vērtēs: Aivars Eipurs, Ronalds Briedis, Austra Gaigala;

prozu vērtēs: Ieva Melgalve, Sandra Ratniece, Bārbala Simsone.

Sīkākai informācijai lūdzu sazināties ar Sandru Ratnieci pa tālruni 26307672.




Literārās konsultācijas


Ar LR Kultūras ministrijas atbalstu „Literārā Akadēmija” piedāvā bezmaksas literārās konsultācijas pie rakstniekiem Aivara Eipura (dzeja un proza) un Laura Gundara (dramaturģija). Konsultācijas notiek Latvijas Rakstnieku savienības telpās Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50-12, darbdienās. Nepieciešams ar vai bez iepriekšējas sazināšanās ar konsultantu vismaz nedēļu pirms domājamās konsultācijas iesūtīt savus daiļdarbus konsultantam e-pastā: eipursdoc@inbox.lv (Aivaram Eipuram) vai 02@laurisgundars.lv (Laurim Gundaram) vai arī divas nedēļas iepriekš iesūtīt pa pastu Latvijas Rakstnieku savienībai Lāčplēša ielā 48/50-12, LV-1011, norādot savu tālruņa numuru. Par konkrēto konsultācijas dienu un laiku ar konsultantu jāvienojas iepriekš e-sarakstē vai zvanot uz mob. tālr. 29276358 (Aivars Eipurs), 29541099 (Lauris Gundars). Darbu vērtējumu vai padomus nesniegs rakstveidā, tikai klātienes konsultācijā. Konsultanti nepretendē uz rokrakstā atnestu darbu lasīšanu, tiem jābūt elektroniskā formātā vai vismaz mašīnrakstā.






09.03.2015.

Kordziesmu konkursa jaunajiem komponistiem

“Modini kanonu! Jaunās “Lauztās priedes””


NOLIKUMS

Rīgā, 2015

1. Konkursa idejas apraksts

Par godu Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienai Latvijas Rakstnieku savienība ir izveidojusi pasākumu programmu “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Raiņa un Aspazijas daiļrades nozīmīga daļa atspoguļota mūzikā, tādēļ programmas “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” radošā grupa kā vienu no būtiskām aktivitātēm izvirzījusi mērķi sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību rīkot kordziesmu konkursu jaunajiem komponistiem ar nosaukumu “Modini kanonu! Jaunās “Lauztās priedes””.

Īstenojot šo projektu, tiks sasniegti divi mērķi:

1) aktualizēts Raiņa un Aspazijas garīgais mantojums, ietērpjot to mūsdienīgā kordziesmas valodā;

2) visi konkursa II kārtai izvirzītie jaundarbi tiks iestudēti un Rīgas labāko jaukto amatierkoru sniegumā pirmatskaņoti konkursa noslēguma koncertā 2015. gada decembrī.

2. Konkursa rīkotājs

2.1. Biedrība “Latvijas Rakstnieku savienība” sadarbībā ar biedrību “Latvijas Komponistu savienība”.

2.2. Konkursu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un LR Kultūras ministrija.

3. Konkursa mērķis

Jaunu kordziesmu ar Raiņa vai Aspazijas dzeju radīšana, domājot par Latvijas valsts simtgades Dziesmu svētkiem, kā arī Raiņa un Aspazijas jubilejas gada noslēguma pasākumu.

4. Konkursa norises kārtība

4.1. Konkursa nolikums ir publiski pieejams interneta vietnēs: http://www.komponisti.lv/, http://www.rakstnieciba.lv, http://www.aspazijarainis.lv.

4.2. Konkurss noritēs divās kārtās:

4.2.1. Konkursa I kārtā žūrijas dalībnieki izvērtēs iesniegtās partitūras un izvirzīs darbus konkursa II kārtai.

4.2.2. Uz konkursa II kārtu izvirzītie darbi tiks atskaņoti koncertā 2015. gada decembrī, norises laiks un vieta tiks precizēta.

4.2.3. Uz konkursa II kārtu izvirzītos darbus iestudēs Rīgas labākie jauktie amatierkori.

4.2.4. Iesniegtos pieteikumus atbilstoši konkursa mērķim un kritērijiem konkursa I kārtā un jaundarbu pirmatskaņojumus konkursa II kārtā izvērtēs profesionāla žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijas sastāvu apstiprina šā nolikuma 2. punktā minēto organizāciju pārstāvji.

4.2.5. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti pirmatskaņojumu koncerta noslēgumā.

5. Pretendenti

5.1. Konkursā var piedalīties fiziskas personas – komponisti, kas dzimuši pēc 1980. gada 14. augusta. Konkursa dalībniekiem netiek izvirzīta prasība būt Latvijas Komponistu savienības biedriem.

6. Konkursa darbu iesniegšana

6.1. Konkursam jāiesniedz viena jauktam korim a cappella sacerēta dziesma ar Raiņa vai Aspazijas tekstu:

6.1.1. nav pieļaujami mūzikas instrumenti ne ar noteiktu, ne ar nenoteiktu skaņas augstumu;

6.1.2. nav pieļaujams elektronikas lietojums;

6.1.3. var izmantot jebkuru Raiņa vai Aspazijas dzejoli negrozītā veidā no šādiem krājumiem:

Raiņa dzejas krājumi: “Tālas noskaņas zilā vakarā”, “Vētras sēja”, “Jaunais spēks”, “Klusā grāmata”, Ave Sol, “Tie, kas neaizmirst”, “Gals un sākums”;

Aspazijas dzejas krājumi: “Sarkanās puķes”, “Dvēseles krēsla”, “Saulainais stūrītis”, “Ziedu klēpis”, “Izplesti spārni”, “Raganu nakts”, “Trejkrāsaina saule”, “Asteru laikā”, “Dvēseles ceļojums”, “Kaisītās rozes”, “Zem vakara zvaigznes”.

6.1.4. Dziesmas hronometrāža: 3–5 minūtes.

6.2. Katrs autors drīkst iesniegt tikai vienu kompozīciju, un tai jābūt neatskaņotai.

6.3. Konkursa pieteikuma noformējums:

6.3.1. Konkursa pieteikums jāiesniedz Latvijas Komponistu savienībā, Baznīcas ielā 37-3, Rīgā, LV-1010, no 2015. gada 10. līdz 14. augustam no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 aizvērtā aploksnē, uz kuras norādīts – “Konkursam “Modini kanonu! Jaunās “Lauztās priedes””. Konkursa pieteikumu iespējams sūtīt arī pa pastu.

6.4. Konkursa pieteikumā jāiekļauj:

6.4.1. ar paroli kodēta kordziesma piecos eksemplāros datorsalikumā;

6.4.2. īsa anotācija (līdz 1000 rakstuzīmēm),

6.4.3. ziņas par autoru (vārds un uzvārds, dzimšanas dati, kontaktinformācija), kas ievietota aizlīmētā aploksnē, uz kuras norādīta parole. Aploksne tiks atvērta pēc I kārtas rezultātu paziņošanas.

6.4.4. Uz II kārtu izvirzītie skaņdarbi, par ko tiks paziņots autoram personiski, būs jāiesniedz arī elektroniskā formātā, sūtot uz e-pastu: kordziesma@gmail.com.

7. Konkursa pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

7.1. Darbu iesniegšanas termiņš – 2015. gada 14. augusts plkst. 16.00. Pieteikumu sūtot pa pastu, pasta zīmogs – 14. augusts.

7.2. Visi iesniegtie konkursa pieteikumi tiek reģistrēti, atzīmējot paroli, iesniegšanas dienu un laiku.

7.3. Konkursā var neizvērtēt pieteikumus:

7.3.1. kas neatbilst konkursa mērķiem;

7.3.2. kas nav iesniegti nolikuma 7.1. punktā noteiktajā termiņā.

8. Konkursa pieteikumu vērtēšanas kritēriji

8.1. Konkursa pieteikumus izvērtē konkursa žūrija atbilstoši konkursa mērķim.

9. Konkursa balvu fonds

9.1. Konkursa kopējais naudas balvu fonds ir 3300,- EUR (trīs tūkstoši trīs simti eiro un 00 centi).

9.2. Konkursa žūrija, izvērtējot pieteikumus, lemj par balvu fonda sadalījumu starp labākajiem pretendentiem.

9.3. Izmaksājot naudas balvas, no balvas summas tiks ieturēti un likuma kārtībā Valsts kasē ieskaitīti atbilstošie nodokļu maksājumi.

10. Konkursa rezultātu paziņošana

10.1. Konkursa I kārtas rezultāti tiks paziņoti līdz 2015. gada 4. septembrim, publicējot informāciju interneta vietnēs: http://www.komponisti.lv/, http://www.rakstnieciba.lv un http://www.aspazijarainis.lv.

10.2. Konkursa II kārtas rezultāti tiks paziņoti pēc dziesmu pirmatskaņojuma koncerta, kas notiks 2015. gada decembrī (datums un vieta tiks precizēta). Par koncerta norises laiku un vietu personiski tiks informēti visi autori, kuru darbi būs izvirzīti konkursa II kārtai.

11. Autortiesības

11.1. Iesūtītie konkursa pieteikumi un ieceru apraksti bez vienošanās ar autoriem netiek publicēti vai izmantoti jebkādā citā veidā.

11.2. Konkursā iesniegto dziesmu autortiesības saglabā dziesmu autori.

12. Konkursa žūrijas darba kārtība

12.1. Konkursa žūrijas darbu vada žūrijas priekšsēdētājs. Žūrijas lēmumi tiek pieņemti žūrijas sēžu laikā, atklāti balsojot. Lēmums tiek atzīts par pieņemtu, ja par to balsojis klātesošo žūrijas locekļu vairākums. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirīgs ir žūrijas priekšsēdētāja balsojums.

12.2. Konkursa žūrija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās divas trešdaļas žūrijas locekļu.

12.3. Žūrijai ir tiesības:

12.3.1. pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu;

12.3.2. pieaicināt speciālistus vai ekspertus;

12.3.3. pieprasīt no pretendentiem papildu informāciju.

12.4. Žūrijas sēdes protokolē konkursa žūrijas sekretārs. Sēdes protokolu paraksta visi žūrijas locekļi, kas piedalījušies sēdē.

12.5. Ja žūrija nevienu konkursa pieteikumu neatzīst par atbilstošu, tā naudas balvas nepiešķir. Žūrija, nākot klajā ar argumentētu lēmumu, ir tiesīga noraidīt visus konkursa piedāvājumus, ja pretendentu

pieteikumi neatbilst šā nolikuma kritērijiem.

13. Konkursa dalībnieka tiesības un pienākumi

13.1. Konkursa pretendenti pirms konkursa pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām var veikt izmaiņas iesniegtajā projektā vai atsaukt iesniegto projektu, saņemot to atpakaļ. Piedāvājuma atsaukšanai ir bezierunu raksturs, un tā izslēdz dalībnieku no turpmākas dalības konkursā. Piedāvājuma papildināšanas gadījumā par piedāvājuma iesniegšanas laiku tiks uzskatīts hronoloģiski pēdējā piedāvājuma iesniegšanas brīdis.

13.2. Pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām dalībnieks nevar mainīt savu konkursa pieteikumu.

13.3. Konkursa pretendentiem nav tiesību sniegt atļauju kādam korim atskaņot konkursam iesniegto jaundarbu pirms dziesmas pirmatskaņojuma konkursa II kārtas koncertā.

13.4. Dalībnieks, kurš iesniedz pieteikumu, piekrīt visiem konkursa noteikumiem un ir atbildīgs par tā pieteikumā norādīto ziņu patiesumu.

14. Kontaktinformācija

Mākslinieciskajos jautājumos – Agita Ikauniece, 29555770, kordziesma@gmail.com.

Organizatoriskajos jautājumos – Anete Pitena, 29158686, kordziesma@gmail.com.






25.03.2014

Sākusi darboties mājaslapa www.vaards.com


Lapa informē par notikumiem literārajā dzīvē, kā arī aicina ikvienu radoši iesaistīties ar literatūru saistītās aktivitātēs - rakstīt, informēt, diskutēt.

Mājaslapa www.vaards.com veidotāji cer uz apmeklētāju atsaucību, jaunu ideju ģenerēšanu ne tikai Liepājā un Kurzemē, bet visā Latvijā.

Mājaslapa popularizē un atspoguļo Piejūras pilsētu literārā izdevuma VĀRDS darbību Latvijā.

Lapas veidotāji ir literāti Ilze Eva Jankovska, Sandra Vensko, Jānis Valks, Kristaps Vecgrāvis.







Vecākas ziņas